Для перекладу на українську або російську мову скористайтесь перекладачем зверху ліворуч.
Lejupielādēt PDF failu ar psihologa padomiem iespējams ŠEIT
Завантажити PDF-файл з порадами психолога можна ТУТ
Vebināra ieraksts vecākiem un speciālistiem (pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem) “Kā palīdzēt bērnam pēc traumatiska notikuma vai vardarbības?” — Ukraiņu valodā, krievu valodā, latviešu valodā.
Cilvēki, kas pārdzīvojuši traumatiskus notikumus, tai skaitā karadarbību, saskaras ar ļoti dažādiem intensīviem pārdzīvojumiem. Daudzi no viņiem ir izjutuši tiešu apdraudējumu savai dzīvībai, zaudējuši radiniekus, draugus, mājas, ierasto iedzīvi, stabilitāti un drošību.
Jāatceras, ka cilvēkiem var būt ļoti dažāda reakcija uz piedzīvoto traumu. Daudzi reaģēs tikai vēlāk – vairākas dienas vai pat nedēļas pēc notikušā, jau atrodoties fiziskā drošībā. Tomēr šīm reakcijām ir jāseko līdzi un, ja tās ir ilgstošas, ļoti intensīvas vai var apdraudēt paša vai apkārtējo dzīvību, jāvēršas pie speciālista. Turklāt šādas izpausmes var piedzīvot ne vien tie, kas tiešā veidā ir piedzīvojuši karadarbību, bet arī tie, kuri par to ir lasījuši, dzirdējuši, redzējuši video ierakstus vai arī kuru radinieki un draugi bijuši katastrofas vietā. Jebkurš, kurš komunicē un cenšas palīdzēt traumu pārdzīvojušajam, var piedzīvot sekundāro traumu, kuras pazīmes var būt tādas pašas kā tiem, kas to piedzīvojuši savām acīm. Esiet redzīgi, dzirdīgi, iejūtīgi ne tikai pret citiem, bet arī pret sevi un rūpējieties par sevi.
Lai labāk saprastu, kas notiek ar cilvēkiem pēc smagas traumas un ar ko rēķināties, te aprakstītas biežākās reakcijas. Atcerieties, ka ne visi cilvēki piedzīvos tās visas, kā arī to intensitāte un ilgums atšķirsies dažādiem cilvēkiem. Izvairieties viņus salīdzināt vai nosodīt, tā vietā piedāvājiet atbalstu un vajadzības gadījumā arī profesionālu palīdzību.
Dažādiem cilvēkiem šīs emocijas var izpausties dažādos veidos un dažādā intensitātē. Iespējams, kāds var šķietami ātrāk pieņemt notikušo, taču piedzīvot paniskas bailes, kad atrodas lielākā pūlī, vai, sadzirdot skaļākus trokšņus, var kļūt agresīvs. Lai mazinātu spriedzi, cilvēks var pastiprināti lietot alkoholu vai smēķēt. Jāatceras, ka visas šīs emocijas ir normāla reakcija uz nenormālu situāciju, uz piedzīvoto traumatisko pieredzi.
Traumu pārdzīvojušiem cilvēkiem var būt sirdsklauves, sasvīdušas plaukstas, trīce, sāpes dažādās ķermeņa vietās, hronisku slimību saasināšanās, kā arī citas ķermeņa reakcijas. Izjūtot jebkuras no šīm pazīmēm, ieteicams vērsties pie ārsta, lai izslēgtu organiskas saslimšanas.
Cilvēki, kas pārdzīvojuši traumu, var būt asi komunikācijā, nepateikt “paldies”, pat izteikt pārmetumus par sniegto palīdzību. Arī nesaņemot gaidīto pateicību, atcerieties, ka jūsu palīdzība ir svarīga.
Autore: Evita Lazdiņa, klīniskā psiholoģe