Для перекладу на українську або російську мову скористайтесь перекладачем зверху ліворуч.

Padomi komunikācijā ar karu pārdzīvojušiem cilvēkiem

Lejupielādēt PDF failu ar psihologa padomiem iespējams ŠEIT
Завантажити PDF-файл з порадами психолога можна ТУТ

Vebināra ieraksts vecākiem un speciālistiem (pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem) “Kā palīdzēt bērnam pēc traumatiska notikuma vai vardarbības?” — Ukraiņu valodā, krievu valodā, latviešu valodā.

Cilvēki, kas pārdzīvojuši traumatiskus notikumus, tai skaitā karadarbību, saskaras ar ļoti dažādiem intensīviem pārdzīvojumiem. Daudzi no viņiem ir izjutuši tiešu apdraudējumu savai dzīvībai, zaudējuši radiniekus, draugus, mājas, ierasto iedzīvi, stabilitāti un drošību.

Jāatceras, ka cilvēkiem var būt ļoti dažāda reakcija uz piedzīvoto traumu. Daudzi reaģēs tikai vēlāk – vairākas dienas vai pat nedēļas pēc notikušā, jau atrodoties fiziskā drošībā. Tomēr šīm reakcijām ir jāseko līdzi un, ja tās ir ilgstošas, ļoti intensīvas vai var apdraudēt paša vai apkārtējo dzīvību, jāvēršas pie speciālista. Turklāt šādas izpausmes var piedzīvot ne vien tie, kas tiešā veidā ir piedzīvojuši karadarbību, bet arī tie, kuri par to ir lasījuši, dzirdējuši, redzējuši video ierakstus vai arī kuru radinieki un draugi bijuši katastrofas vietā. Jebkurš, kurš komunicē un cenšas palīdzēt traumu pārdzīvojušajam, var piedzīvot sekundāro traumu, kuras pazīmes var būt tādas pašas kā tiem, kas to piedzīvojuši savām acīm. Esiet redzīgi, dzirdīgi, iejūtīgi ne tikai pret citiem, bet arī pret sevi un rūpējieties par sevi.

Kā runāt un palīdzēt traumu pārdzīvojušajam?

• Esiet iecietīgi, toleranti, līdzjūtīgi un pieņemoši.
• Ieteicams runāt skaidri, konkrēti, īsiem teikumiem.
• Runājiet un izturieties pēc iespējas mierīgi.
• Izvairieties no straujām kustībām, pēkšņu trokšņu radīšanas.
• Daži pēc pārdzīvotā var nevēlēties apmeklēt vietas vai pasākumus, kur ir daudz cilvēku vai skaļi trokšņi.
• Normalizējiet otra izjusto – ir normāli izjust dažādas un reizēm pat pretrunīgas emocijas, pārdzīvojot tik nenormālu situāciju. Paskaidrojiet, ka nav pareizu, nepareizu, labu vai sliktu emociju. Pieņemiet cietušā emocijas, atļaujiet raudāt un sērot. Izvairieties no mēģinājumiem nomierināt ar tādiem vārdiem kā “viss būs labi”, “laiks dziedē visas brūces”, “nedomā par to”, “nomierinies” utt.
• Ja vēlaties otru apskaut, dariet to tikai tad, ja esat pārliecināti, ka tas otram būs pieņemami. Labāk tiešā veidā pajautāt: “Vai es drīkstu tevi apskaut?”.
• Cieniet un pieņemiet otra emocijas. Traumu pārdzīvojušie var izjust ļoti dažādas emocijas, var būt ļoti viegli aizkaitināmi. Centieties viņu paustās emocijas neuztvert personīgi. Esiet pacietīgi.
• Atgādiniet, ka cilvēks ir drošībā (ja tas tā reāli ir). Atgādiniet, kur cilvēks šobrīd atrodas, ka viņš atrodas drošā vidē.
• Dodiet otram iespēju runāt. Traumu pārdzīvojušie var piedzīvot kaunu vai bailes runāt par notikušo. Jūs varat iedrošināt viņus, paužot ieinteresētību. Jūs varat radīt drošu vidi sarunai nekritizējot, vienkārši klausoties un esot klāt. Iespējams, kāds nevēlēsies par notikušo runāt, cieniet šo izvēli. Savu klātbūtni var paust, arī kopā paklusējot. SVARĪGI: ieklausieties sevī – vai patiešām esat gatavi dzirdēt stāstīto?
• Ja tas nepieciešams, palīdziet cilvēkam parūpēties par savām vajadzībām. Pēc pārdzīvotā cilvēki var pārstāt rūpēties pat par pamatvajadzībām – ēdienu un dzērienu, miegu, apģērbu, fizisko un mentālo veselību. Piedāvājiet savu palīdzību, iedrošiniet vērsties pēc palīdzības.
• Pamaniet otra veiksmes un paslavējiet par izdarīto. Cietušie var stipri pārdzīvot pat par šķietami nelielām neveiksmēm, ikdienas likstām. Atbalsts var palīdzēt atgūt ticību saviem spēkiem, kontroles izjūtu.
• Sniedziet informāciju. Savu iespēju robežās sniedziet informāciju par dažādām palīdzības iespējām, medicīnas iestādēm, psiholoģiskās palīdzības saņemšanas iespējām, uzticamiem ziņu avotiem, iespējām sazināties ar draugiem vai radiniekiem.
• Palīdziet organizēt ikdienas gaitas, iespējams, kopīgi izveidojiet dienas grafiku.
• Lai labāk saprastu, kas notiek ar cilvēkiem pēc smagas traumas un ar ko rēķināties, šeit aprakstītas biežākās reakcijas. Atcerieties, ka ne visi cilvēki piedzīvos tās visas, kā arī to intensitāte un ilgums atšķirsies dažādiem cilvēkiem. Izvairieties salīdzināt vai nosodīt, tā vietā piedāvājiet atbalstu un vajadzības gadījumā arī profesionālu palīdzību.

Lai labāk saprastu, kas notiek ar cilvēkiem pēc smagas traumas un ar ko rēķināties, te aprakstītas biežākās reakcijas. Atcerieties, ka ne visi cilvēki piedzīvos tās visas, kā arī to intensitāte un ilgums atšķirsies dažādiem cilvēkiem. Izvairieties viņus salīdzināt vai nosodīt, tā vietā piedāvājiet atbalstu un vajadzības gadījumā arī profesionālu palīdzību.

Emocionālās reakcijas:

• šoks
• trauksme
• depresija
• bailes
• vaina
• kauns
• bezpalīdzība
• dusmas
• viegla aizkaitināmība
• nerealitātes sajūta
• nespēja pieņemt notikušo
• vilšanās
• sajūta, ka cilvēks ir nodots
• apātija
• emociju trūkums, kas novērojams arī sejā

Dažādiem cilvēkiem šīs emocijas var izpausties dažādos veidos un dažādā intensitātē. Iespējams, kāds var šķietami ātrāk pieņemt notikušo, taču piedzīvot paniskas bailes, kad atrodas lielākā pūlī, vai, sadzirdot skaļākus trokšņus, var kļūt agresīvs. Lai mazinātu spriedzi, cilvēks var pastiprināti lietot alkoholu vai smēķēt. Jāatceras, ka visas šīs emocijas ir normāla reakcija uz nenormālu situāciju, uz piedzīvoto traumatisko pieredzi.

Domas, kognitīvās sfēras reakcijas:

• apjukums
• grūtības orientēties laikā, vietā un arī savā personībā
• grūtības koncentrēties
• atmiņas traucējumi
• vainas izjūta gan par izdarīto, gan neizdarīto
• atmiņas uzplaiksnījumi jeb ‘flashbacks’
• grūtības veikt pat šķietami vienkāršus ikdienas pienākumus

Ķermeņa reakcijas:

• pastiprināta spriedze ķermenī
• izteikts nogurums
• samazināta vai pastiprināta apetīte
• nelaba dūša
• grūtības iemigt vai tieksme gulēt daudz ilgāk nekā ierasts
• nakts murgi
• saraustīts miegs
• nervozitāte
• saasināta reakcija uz straujām kustībām un trokšņiem

Traumu pārdzīvojušiem cilvēkiem var būt sirdsklauves, sasvīdušas plaukstas, trīce, sāpes dažādās ķermeņa vietās, hronisku slimību saasināšanās, kā arī citas ķermeņa reakcijas. Izjūtot jebkuras no šīm pazīmēm, ieteicams vērsties pie ārsta, lai izslēgtu organiskas saslimšanas.

Reakcija attiecībās:

• izteikta vajadzība pēc apkārtējiem, atkarība no citiem
• vēlēšanās norobežoties no apkārtējiem, izolēties
• atraidījums, aizdomas pret apkārtējiem, šaubas par viņu nodomiem
• kritiskums, viegla aizkaitināmība, tieksme konfliktēt
• vēlme aizsargāt un kontrolēt, īpaši savus tuviniekus, mīļos

Garīgas reakcijas:

• izjūta, ka dzīvei un visam notiekošajam nav jēgas, pat neredzot jēgu ikdienas aktivitātēm un rūpēm par sevi
• suicidālas tendences
• apjukums par savu ticību – daži var novērsties no savas ticības, savukārt citi pastiprināti tai pievērsties

Cilvēki, kas pārdzīvojuši traumu, var būt asi komunikācijā, nepateikt “paldies”, pat izteikt pārmetumus par sniegto palīdzību. Arī nesaņemot gaidīto pateicību, atcerieties, ka jūsu palīdzība ir svarīga.

Autore: Evita Lazdiņa, klīniskā psiholoģe